Septiņi pasaules brīnumi un to vēsture..

Septiņi pasaules brīnumi ir septiņi cilvēku radīti objekti, kas visi atradās teritorijā ap Vidusjūru un bieži tika ieteikti kā apskates objekti sengrieķu ceļvežos. No šiem antīkās pasaules brīnumiem līdz mūsdienām saglabājies tikai viens - Gīzas piramīdas Ēģiptē, pārējie brīnumi bija Babilonas gaisa dārzi, Artemīdas templis Efesā, Zeva statuja Olimpijā, Halikarnāsas mauzolejs, Rodas koloss un Aleksandrijas bāka.

Vēsture

Ir zināms, ka 5. gs. p.m.ē. sengrieķu vēsturnieks Hērodots un 3. gs. p.m.ē. dzejnieks un zinātnieks Kallimahs radījuši pirmos zināmos septiņu brīnumu sarakstus, taču tie līdz mūsdienām nav saglabājušies. Pirmais mūsdienās zināmais septiņu pasaules brīnumu uzskaitījums ir dzejolis, kuru ap 140. gadu p.m.ē. sarakstījis Antipaters no Sidonas, taču tajā Aleksandrijas bākas vietā minēti Ištaras vārti Babilonā. Mūsdienās pazīstamais septiņu pasaules brīnumu saraksts sastādīts Viduslaikos, kad lielākā daļa tajā minēto objektu jau vairs nepastāvēja, turklāt tas balstījās uz sengrieķu rakstiem, tāpēc tajā iekļauti tikai senajiem grieķiem zināmi un viņu apmeklēti objekti. Vienīgais no septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām, ir Gīzas piramīdas, ir apstiprināts, ka no atlikušajiem brīnumiem noteikti pastāvējuši pieci, šaubas, drošu vēsturisku liecību trūkuma dēļ, izraisa Babilonas gaisa dārzi.